clarificaturus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of clārificō
Participle
[edit]clārificātūrus (feminine clārificātūra, neuter clārificātūrum); first/second-declension participle
- about to make illustrious or famous
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | clārificātūrus | clārificātūra | clārificātūrum | clārificātūrī | clārificātūrae | clārificātūra | |
| genitive | clārificātūrī | clārificātūrae | clārificātūrī | clārificātūrōrum | clārificātūrārum | clārificātūrōrum | |
| dative | clārificātūrō | clārificātūrae | clārificātūrō | clārificātūrīs | |||
| accusative | clārificātūrum | clārificātūram | clārificātūrum | clārificātūrōs | clārificātūrās | clārificātūra | |
| ablative | clārificātūrō | clārificātūrā | clārificātūrō | clārificātūrīs | |||
| vocative | clārificātūre | clārificātūra | clārificātūrum | clārificātūrī | clārificātūrae | clārificātūra | |