circumretitus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of circumrētiō.

Participle

circumrētītus (feminine circumrētīta, neuter circumrētītum); first/second-declension participle

1. ensnared

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	circumrētītus	circumrētīta	circumrētītum		circumrētītī	circumrētītae	circumrētīta
genitive	circumrētītī	circumrētītae	circumrētītī		circumrētītōrum	circumrētītārum	circumrētītōrum
dative	circumrētītō	circumrētītae	circumrētītō		circumrētītīs
accusative	circumrētītum	circumrētītam	circumrētītum		circumrētītōs	circumrētītās	circumrētīta
ablative	circumrētītō	circumrētītā	circumrētītō		circumrētītīs
vocative	circumrētīte	circumrētīta	circumrētītum		circumrētītī	circumrētītae	circumrētīta

References

• “circumretitus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers