circumnavigaturus

Latin

Etymology

Future active participle of circumnāvigō

Participle

circumnāvigātūrus (feminine circumnāvigātūra, neuter circumnāvigātūrum); first/second-declension participle

1. about to sail around; about to circumnavigate

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	circumnāvigātūrus	circumnāvigātūra	circumnāvigātūrum		circumnāvigātūrī	circumnāvigātūrae	circumnāvigātūra
genitive	circumnāvigātūrī	circumnāvigātūrae	circumnāvigātūrī		circumnāvigātūrōrum	circumnāvigātūrārum	circumnāvigātūrōrum
dative	circumnāvigātūrō	circumnāvigātūrae	circumnāvigātūrō		circumnāvigātūrīs
accusative	circumnāvigātūrum	circumnāvigātūram	circumnāvigātūrum		circumnāvigātūrōs	circumnāvigātūrās	circumnāvigātūra
ablative	circumnāvigātūrō	circumnāvigātūrā	circumnāvigātūrō		circumnāvigātūrīs
vocative	circumnāvigātūre	circumnāvigātūra	circumnāvigātūrum		circumnāvigātūrī	circumnāvigātūrae	circumnāvigātūra