circummunitus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of circummūniō (“fortify”).

Participle

circummūnītus (feminine circummūnīta, neuter circummūnītum); first/second-declension participle

1. walled up or around
2. fortified

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	circummūnītus	circummūnīta	circummūnītum		circummūnītī	circummūnītae	circummūnīta
genitive	circummūnītī	circummūnītae	circummūnītī		circummūnītōrum	circummūnītārum	circummūnītōrum
dative	circummūnītō	circummūnītae	circummūnītō		circummūnītīs
accusative	circummūnītum	circummūnītam	circummūnītum		circummūnītōs	circummūnītās	circummūnīta
ablative	circummūnītō	circummūnītā	circummūnītō		circummūnītīs
vocative	circummūnīte	circummūnīta	circummūnītum		circummūnītī	circummūnītae	circummūnīta