circumcincturus

Latin

Etymology

Future active participle of circumcingō

Participle

circumcīnctūrus (feminine circumcīnctūra, neuter circumcīnctūrum); first/second-declension participle

1. about to surround

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	circumcīnctūrus	circumcīnctūra	circumcīnctūrum		circumcīnctūrī	circumcīnctūrae	circumcīnctūra
genitive	circumcīnctūrī	circumcīnctūrae	circumcīnctūrī		circumcīnctūrōrum	circumcīnctūrārum	circumcīnctūrōrum
dative	circumcīnctūrō	circumcīnctūrae	circumcīnctūrō		circumcīnctūrīs
accusative	circumcīnctūrum	circumcīnctūram	circumcīnctūrum		circumcīnctūrōs	circumcīnctūrās	circumcīnctūra
ablative	circumcīnctūrō	circumcīnctūrā	circumcīnctūrō		circumcīnctūrīs
vocative	circumcīnctūre	circumcīnctūra	circumcīnctūrum		circumcīnctūrī	circumcīnctūrae	circumcīnctūra