cincturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of cingō.
Participle
[edit]cīnctūrus (feminine cīnctūra, neuter cīnctūrum); first/second-declension participle
- about to surround
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | cīnctūrus | cīnctūra | cīnctūrum | cīnctūrī | cīnctūrae | cīnctūra | |
| genitive | cīnctūrī | cīnctūrae | cīnctūrī | cīnctūrōrum | cīnctūrārum | cīnctūrōrum | |
| dative | cīnctūrō | cīnctūrō | cīnctūrīs | ||||
| accusative | cīnctūrum | cīnctūram | cīnctūrum | cīnctūrōs | cīnctūrās | cīnctūra | |
| ablative | cīnctūrō | cīnctūrā | cīnctūrō | cīnctūrīs | |||
| vocative | cīnctūre | cīnctūra | cīnctūrum | cīnctūrī | cīnctūrae | cīnctūra | |