celebraturus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of celebrō
Participle
[edit]celebrātūrus (feminine celebrātūra, neuter celebrātūrum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | celebrātūrus | celebrātūra | celebrātūrum | celebrātūrī | celebrātūrae | celebrātūra | |
| genitive | celebrātūrī | celebrātūrae | celebrātūrī | celebrātūrōrum | celebrātūrārum | celebrātūrōrum | |
| dative | celebrātūrō | celebrātūrae | celebrātūrō | celebrātūrīs | |||
| accusative | celebrātūrum | celebrātūram | celebrātūrum | celebrātūrōs | celebrātūrās | celebrātūra | |
| ablative | celebrātūrō | celebrātūrā | celebrātūrō | celebrātūrīs | |||
| vocative | celebrātūre | celebrātūra | celebrātūrum | celebrātūrī | celebrātūrae | celebrātūra | |