Jump to content

cavillaturus

From Wiktionary, the free dictionary

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

Future active participle of cavillor.

Participle

[edit]

cavillātūrus (feminine cavillātūra, neuter cavillātūrum); first/second-declension participle

  1. about to jeer, mock, satirize

Declension

[edit]

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative cavillātūrus cavillātūra cavillātūrum cavillātūrī cavillātūrae cavillātūra
genitive cavillātūrī cavillātūrae cavillātūrī cavillātūrōrum cavillātūrārum cavillātūrōrum
dative cavillātūrō cavillātūrae cavillātūrō cavillātūrīs
accusative cavillātūrum cavillātūram cavillātūrum cavillātūrōs cavillātūrās cavillātūra
ablative cavillātūrō cavillātūrā cavillātūrō cavillātūrīs
vocative cavillātūre cavillātūra cavillātūrum cavillātūrī cavillātūrae cavillātūra