catenatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of catēnō.

Participle

catēnātus (feminine catēnāta, neuter catēnātum); first/second-declension participle

1. chained, shackled

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	catēnātus	catēnāta	catēnātum		catēnātī	catēnātae	catēnāta
genitive	catēnātī	catēnātae	catēnātī		catēnātōrum	catēnātārum	catēnātōrum
dative	catēnātō	catēnātae	catēnātō		catēnātīs
accusative	catēnātum	catēnātam	catēnātum		catēnātōs	catēnātās	catēnāta
ablative	catēnātō	catēnātā	catēnātō		catēnātīs
vocative	catēnāte	catēnāta	catēnātum		catēnātī	catēnātae	catēnāta

Derived terms

• catēnātum

Descendants

• French: chaîné
• → Italian: catenato

References

• “catenatus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers