castrametatus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect participle of castramētor
Participle
[edit]castramētātus (feminine castramētāta, neuter castramētātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | castramētātus | castramētāta | castramētātum | castramētātī | castramētātae | castramētāta | |
| genitive | castramētātī | castramētātae | castramētātī | castramētātōrum | castramētātārum | castramētātōrum | |
| dative | castramētātō | castramētātae | castramētātō | castramētātīs | |||
| accusative | castramētātum | castramētātam | castramētātum | castramētātōs | castramētātās | castramētāta | |
| ablative | castramētātō | castramētātā | castramētātō | castramētātīs | |||
| vocative | castramētāte | castramētāta | castramētātum | castramētātī | castramētātae | castramētāta | |