castigatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of castīgō

Participle

castīgātus (feminine castīgāta, neuter castīgātum); first/second-declension participle

1. castigated

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	castīgātus	castīgāta	castīgātum		castīgātī	castīgātae	castīgāta
genitive	castīgātī	castīgātae	castīgātī		castīgātōrum	castīgātārum	castīgātōrum
dative	castīgātō	castīgātae	castīgātō		castīgātīs
accusative	castīgātum	castīgātam	castīgātum		castīgātōs	castīgātās	castīgāta
ablative	castīgātō	castīgātā	castīgātō		castīgātīs
vocative	castīgāte	castīgāta	castīgātum		castīgātī	castīgātae	castīgāta

Derived terms

• incastīgātus

References

• “castigatus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• castigatus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)