Jump to content

castigaturus

From Wiktionary, the free dictionary

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

Future active participle of castīgō

Participle

[edit]

castīgātūrus (feminine castīgātūra, neuter castīgātūrum); first/second-declension participle

  1. about to castigate

Declension

[edit]

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative castīgātūrus castīgātūra castīgātūrum castīgātūrī castīgātūrae castīgātūra
genitive castīgātūrī castīgātūrae castīgātūrī castīgātūrōrum castīgātūrārum castīgātūrōrum
dative castīgātūrō castīgātūrae castīgātūrō castīgātūrīs
accusative castīgātūrum castīgātūram castīgātūrum castīgātūrōs castīgātūrās castīgātūra
ablative castīgātūrō castīgātūrā castīgātūrō castīgātūrīs
vocative castīgātūre castīgātūra castīgātūrum castīgātūrī castīgātūrae castīgātūra