carinatus

Latin

Etymology

From carīna (“keel”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /ka.riːˈnaː.tus/, [käriːˈnäːt̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ka.riˈna.tus/, [käriˈnäːt̪us]

Adjective

carīnātus (feminine carīnāta, neuter carīnātum); first/second-declension adjective

1. Shaped like a keel
2. Having a keel-shaped ridge; carinate

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	carīnātus	carīnāta	carīnātum		carīnātī	carīnātae	carīnāta
genitive	carīnātī	carīnātae	carīnātī		carīnātōrum	carīnātārum	carīnātōrum
dative	carīnātō	carīnātae	carīnātō		carīnātīs
accusative	carīnātum	carīnātam	carīnātum		carīnātōs	carīnātās	carīnāta
ablative	carīnātō	carīnātā	carīnātō		carīnātīs
vocative	carīnāte	carīnāta	carīnātum		carīnātī	carīnātae	carīnāta

Descendants

• → Catalan: carinat (learned)
• → English: carinate