cancellaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of cancellō.
Participle
[edit]cancellātūrus (feminine cancellātūra, neuter cancellātūrum); first/second-declension participle
- about to lattice
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | cancellātūrus | cancellātūra | cancellātūrum | cancellātūrī | cancellātūrae | cancellātūra | |
| genitive | cancellātūrī | cancellātūrae | cancellātūrī | cancellātūrōrum | cancellātūrārum | cancellātūrōrum | |
| dative | cancellātūrō | cancellātūrae | cancellātūrō | cancellātūrīs | |||
| accusative | cancellātūrum | cancellātūram | cancellātūrum | cancellātūrōs | cancellātūrās | cancellātūra | |
| ablative | cancellātūrō | cancellātūrā | cancellātūrō | cancellātūrīs | |||
| vocative | cancellātūre | cancellātūra | cancellātūrum | cancellātūrī | cancellātūrae | cancellātūra | |