buticularius

Latin

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /buː.ti.kuˈlaː.ri.us/, [buːt̪ɪkʊˈɫ̪äːriʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /bu.ti.kuˈla.ri.us/, [but̪ikuˈläːrius]

Noun

būticulārius m (genitive būticulāriī or būticulārī); second declension (Medieval Latin)

1. alternative form of butticulārius

Declension

Second-declension noun.

	singular	plural
nominative	būticulārius	būticulāriī
genitive	būticulāriī būticulārī1	būticulāriōrum
dative	būticulāriō	būticulāriīs
accusative	būticulārium	būticulāriōs
ablative	būticulāriō	būticulāriīs
vocative	būticulārie	būticulāriī

¹Found in older Latin (until the Augustan Age).