bruņurupucis
Latvian
[edit]Etymology
[edit]From bruņu (“armor[gen.]”) + rupucis (“toad, turtle”).
Noun
[edit]bruņurupucis m (2nd declension)
Declension
[edit]| singular | plural | |
|---|---|---|
| nominative | bruņurupucis | bruņurupuči |
| genitive | bruņurupuča | bruņurupuču |
| dative | bruņurupucim | bruņurupučiem |
| accusative | bruņurupuci | bruņurupučus |
| instrumental | bruņurupuci | bruņurupučiem |
| locative | bruņurupucī | bruņurupučos |
| vocative | bruņurupuci | bruņurupuči |