bruņojums

Latvian

Etymology

From bruņot +‎ -ums.

Noun

bruņojums m (1st declension)

1. (usually uncountable) armament(s), arm(s)

Declension

Declension of bruņojums (1st declension)

	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	bruņojums	bruņojumi
accusative (akuzatīvs)	bruņojumu	bruņojumus
genitive (ģenitīvs)	bruņojuma	bruņojumu
dative (datīvs)	bruņojumam	bruņojumiem
instrumental (instrumentālis)	bruņojumu	bruņojumiem
locative (lokatīvs)	bruņojumā	bruņojumos
vocative (vokatīvs)	bruņojum	bruņojumi

Related terms

• bruņas (“armour”)