bisignatus

Latin

Etymology

From bi- +‎ signatus.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /bi.siɡˈnaː.tus/, [bɪs̠ɪŋˈnäːt̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /bi.siɲˈɲa.tus/, [bis̬iɲˈɲäːt̪us]

Adjective

bisignātus (feminine bisignāta, neuter bisignātum); first/second-declension adjective

1. Having two marks

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	bisignātus	bisignāta	bisignātum		bisignātī	bisignātae	bisignāta
genitive	bisignātī	bisignātae	bisignātī		bisignātōrum	bisignātārum	bisignātōrum
dative	bisignātō	bisignātae	bisignātō		bisignātīs
accusative	bisignātum	bisignātam	bisignātum		bisignātōs	bisignātās	bisignāta
ablative	bisignātō	bisignātā	bisignātō		bisignātīs
vocative	bisignāte	bisignāta	bisignātum		bisignātī	bisignātae	bisignāta

Derived terms

• Anthribus bisignatus
• Brachytrypes bisignatus
• Coccoderus bisignatus
• Eleutherodactylus bisignatus
• Eriphus bisignatus
• Liolaemus bisignatus
• Nephus bisignatus
• Pristimantis bisignatus