bipertitus

Latin

Alternative forms

• bipartītus

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /bi.perˈtiː.tus/, [bɪpɛrˈt̪iːt̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /bi.perˈti.tus/, [biperˈt̪iːt̪us]

Adjective

bipertītus (feminine bipertīta, neuter bipertītum); first/second-declension adjective

1. bipartite (divided in two parts)

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	bipertītus	bipertīta	bipertītum		bipertītī	bipertītae	bipertīta
genitive	bipertītī	bipertītae	bipertītī		bipertītōrum	bipertītārum	bipertītōrum
dative	bipertītō	bipertītae	bipertītō		bipertītīs
accusative	bipertītum	bipertītam	bipertītum		bipertītōs	bipertītās	bipertīta
ablative	bipertītō	bipertītā	bipertītō		bipertītīs
vocative	bipertīte	bipertīta	bipertītum		bipertītī	bipertītae	bipertīta

References

• bipertitus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.