bipartiturus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of bipartiō.
Participle
[edit]bipartītūrus (feminine bipartītūra, neuter bipartītūrum); first/second-declension participle
- about to divide
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | bipartītūrus | bipartītūra | bipartītūrum | bipartītūrī | bipartītūrae | bipartītūra | |
genitive | bipartītūrī | bipartītūrae | bipartītūrī | bipartītūrōrum | bipartītūrārum | bipartītūrōrum | |
dative | bipartītūrō | bipartītūrae | bipartītūrō | bipartītūrīs | |||
accusative | bipartītūrum | bipartītūram | bipartītūrum | bipartītūrōs | bipartītūrās | bipartītūra | |
ablative | bipartītūrō | bipartītūrā | bipartītūrō | bipartītūrīs | |||
vocative | bipartītūre | bipartītūra | bipartītūrum | bipartītūrī | bipartītūrae | bipartītūra |