biduanus

Latin

Etymology

From bīduum (“two days”) +‎ -ānus.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /biː.duˈaː.nus/, [biːd̪uˈäːnʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /bi.duˈa.nus/, [bid̪uˈäːnus]

Adjective

bīduānus (feminine bīduāna, neuter bīduānum); first/second-declension adjective

1. (relational) two days

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	bīduānus	bīduāna	bīduānum		bīduānī	bīduānae	bīduāna
genitive	bīduānī	bīduānae	bīduānī		bīduānōrum	bīduānārum	bīduānōrum
dative	bīduānō	bīduānae	bīduānō		bīduānīs
accusative	bīduānum	bīduānam	bīduānum		bīduānōs	bīduānās	bīduāna
ablative	bīduānō	bīduānā	bīduānō		bīduānīs
vocative	bīduāne	bīduāna	bīduānum		bīduānī	bīduānae	bīduāna

References

• biduanus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.