bicaudatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Pronunciation
[edit]- (Classical Latin) IPA(key): /bi.kau̯ˈdaː.tus/, [bɪkäu̯ˈd̪äːt̪ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /bi.kau̯ˈda.tus/, [bikäu̯ˈd̪äːt̪us]
Adjective
[edit]bicaudātus (feminine bicaudāta, neuter bicaudātum); first/second-declension adjective
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | bicaudātus | bicaudāta | bicaudātum | bicaudātī | bicaudātae | bicaudāta | |
| genitive | bicaudātī | bicaudātae | bicaudātī | bicaudātōrum | bicaudātārum | bicaudātōrum | |
| dative | bicaudātō | bicaudātae | bicaudātō | bicaudātīs | |||
| accusative | bicaudātum | bicaudātam | bicaudātum | bicaudātōs | bicaudātās | bicaudāta | |
| ablative | bicaudātō | bicaudātā | bicaudātō | bicaudātīs | |||
| vocative | bicaudāte | bicaudāta | bicaudātum | bicaudātī | bicaudātae | bicaudāta | |
References
[edit]- bicaudatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
- bicaudatus in Ramminger, Johann (2016 July 16 (last accessed)) Neulateinische Wortliste: Ein Wörterbuch des Lateinischen von Petrarca bis 1700[1], pre-publication website, 2005-2016