beneplaciturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of benēplaceō
Participle
[edit]benēplacitūrus (feminine benēplacitūra, neuter benēplacitūrum); first/second-declension participle
- about to please
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | benēplacitūrus | benēplacitūra | benēplacitūrum | benēplacitūrī | benēplacitūrae | benēplacitūra | |
| genitive | benēplacitūrī | benēplacitūrae | benēplacitūrī | benēplacitūrōrum | benēplacitūrārum | benēplacitūrōrum | |
| dative | benēplacitūrō | benēplacitūrae | benēplacitūrō | benēplacitūrīs | |||
| accusative | benēplacitūrum | benēplacitūram | benēplacitūrum | benēplacitūrōs | benēplacitūrās | benēplacitūra | |
| ablative | benēplacitūrō | benēplacitūrā | benēplacitūrō | benēplacitūrīs | |||
| vocative | benēplacitūre | benēplacitūra | benēplacitūrum | benēplacitūrī | benēplacitūrae | benēplacitūra | |