bellaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of bellō.
Participle
[edit]bellātūrus (feminine bellātūra, neuter bellātūrum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | bellātūrus | bellātūra | bellātūrum | bellātūrī | bellātūrae | bellātūra | |
| genitive | bellātūrī | bellātūrae | bellātūrī | bellātūrōrum | bellātūrārum | bellātūrōrum | |
| dative | bellātūrō | bellātūrae | bellātūrō | bellātūrīs | |||
| accusative | bellātūrum | bellātūram | bellātūrum | bellātūrōs | bellātūrās | bellātūra | |
| ablative | bellātūrō | bellātūrā | bellātūrō | bellātūrīs | |||
| vocative | bellātūre | bellātūra | bellātūrum | bellātūrī | bellātūrae | bellātūra | |