beaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of beō.
Participle
[edit]beātūrus (feminine beātūra, neuter beātūrum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | beātūrus | beātūra | beātūrum | beātūrī | beātūrae | beātūra | |
| genitive | beātūrī | beātūrae | beātūrī | beātūrōrum | beātūrārum | beātūrōrum | |
| dative | beātūrō | beātūrae | beātūrō | beātūrīs | |||
| accusative | beātūrum | beātūram | beātūrum | beātūrōs | beātūrās | beātūra | |
| ablative | beātūrō | beātūrā | beātūrō | beātūrīs | |||
| vocative | beātūre | beātūra | beātūrum | beātūrī | beātūrae | beātūra | |