beatitas

Latin

Etymology

From beātus (“happy, blessed”) +‎ -tās.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /beˈaː.ti.taːs/, [beˈäːt̪ɪt̪äːs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /beˈa.ti.tas/, [beˈäːt̪it̪äs]

Noun

beātitās f (genitive beātitātis); third declension

1. happiness, blessedness

Declension

Third-declension noun.

	singular	plural
nominative	beātitās	beātitātēs
genitive	beātitātis	beātitātum
dative	beātitātī	beātitātibus
accusative	beātitātem	beātitātēs
ablative	beātitāte	beātitātibus
vocative	beātitās	beātitātēs

Synonyms

• (happiness, blessedness): laetitia, fēlīcitās, beātitūdō, laetitūdō

Antonyms

• (antonym(s) of “happiness, blessedness”): maestitia, trīstitia, trīstitūdō, tristitas

Related terms

• beō
• beātus
• beātē
• beātum

References

• “beatitas”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• beatitas in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.