beatificaturus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of beātificō
Participle
[edit]beātificātūrus (feminine beātificātūra, neuter beātificātūrum); first/second-declension participle
- about to bless
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | beātificātūrus | beātificātūra | beātificātūrum | beātificātūrī | beātificātūrae | beātificātūra | |
| genitive | beātificātūrī | beātificātūrae | beātificātūrī | beātificātūrōrum | beātificātūrārum | beātificātūrōrum | |
| dative | beātificātūrō | beātificātūrae | beātificātūrō | beātificātūrīs | |||
| accusative | beātificātūrum | beātificātūram | beātificātūrum | beātificātūrōs | beātificātūrās | beātificātūra | |
| ablative | beātificātūrō | beātificātūrā | beātificātūrō | beātificātūrīs | |||
| vocative | beātificātūre | beātificātūra | beātificātūrum | beātificātūrī | beātificātūrae | beātificātūra | |