aurigo

Latin

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /au̯ˈriː.ɡoː/, [äu̯ˈriːɡoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /au̯ˈri.ɡo/, [äu̯ˈriːɡo]

Etymology 1

From aurīga (“charioteer”).

Alternative forms

• aurīgor

Verb

aurīgō (present infinitive aurīgāre, perfect active aurīgāvī, supine aurīgātum); first conjugation

1. to be a charioteer, drive a chariot
2. (figuratively) to rule, direct

Conjugation

   Conjugation of aurīgō (first conjugation)

indicative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	aurīgō		aurīgās		aurīgat		aurīgāmus		aurīgātis		aurīgant
	imperfect	aurīgābam		aurīgābās		aurīgābat		aurīgābāmus		aurīgābātis		aurīgābant
	future	aurīgābō		aurīgābis		aurīgābit		aurīgābimus		aurīgābitis		aurīgābunt
	perfect	aurīgāvī		aurīgāvistī		aurīgāvit		aurīgāvimus		aurīgāvistis		aurīgāvēre, aurīgāvērunt
	pluperfect	aurīgāveram		aurīgāverās		aurīgāverat		aurīgāverāmus		aurīgāverātis		aurīgāverant
	future perfect	aurīgāverō		aurīgāveris		aurīgāverit		aurīgāverimus		aurīgāveritis		aurīgāverint
passive	present	aurīgor		aurīgāre, aurīgāris		aurīgātur		aurīgāmur		aurīgāminī		aurīgantur
	imperfect	aurīgābar		aurīgābāre, aurīgābāris		aurīgābātur		aurīgābāmur		aurīgābāminī		aurīgābantur
	future	aurīgābor		aurīgābere, aurīgāberis		aurīgābitur		aurīgābimur		aurīgābiminī		aurīgābuntur
	perfect	aurīgātus + present active indicative of sum
	pluperfect	aurīgātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	aurīgātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	aurīgem		aurīgēs		aurīget		aurīgēmus		aurīgētis		aurīgent
	imperfect	aurīgārem		aurīgārēs		aurīgāret		aurīgārēmus		aurīgārētis		aurīgārent
	perfect	aurīgāverim		aurīgāverīs		aurīgāverit		aurīgāverīmus		aurīgāverītis		aurīgāverint
	pluperfect	aurīgāvissem		aurīgāvissēs		aurīgāvisset		aurīgāvissēmus		aurīgāvissētis		aurīgāvissent
passive	present	aurīger		aurīgēre, aurīgēris		aurīgētur		aurīgēmur		aurīgēminī		aurīgentur
	imperfect	aurīgārer		aurīgārēre, aurīgārēris		aurīgārētur		aurīgārēmur		aurīgārēminī		aurīgārentur
	perfect	aurīgātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	aurīgātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	—		aurīgā		—		—		aurīgāte		—
	future	—		aurīgātō		aurīgātō		—		aurīgātōte		aurīgantō
passive	present	—		aurīgāre		—		—		aurīgāminī		—
	future	—		aurīgātor		aurīgātor		—		—		aurīgantor
non-finite forms		infinitive						participle
		active			passive			active			passive
present		aurīgāre			aurīgārī			aurīgāns			—
future		aurīgātūrum esse			aurīgātum īrī			aurīgātūrus			aurīgandus
perfect		aurīgāvisse			aurīgātum esse			—			aurīgātus
future perfect		—			aurīgātum fore			—			—
perfect potential		aurīgātūrum fuisse			—			—			—
verbal nouns		gerund								supine
		genitive		dative		accusative		ablative		accusative		ablative
		aurīgandī		aurīgandō		aurīgandum		aurīgandō		aurīgātum		aurīgātū

Derived terms

• aurīgātiō
• aurīgātor

Related terms

• aurīga

Etymology 2

Alternative form of aurūgō (“jaundice; mildew”), from aurum (“gold”).

Noun

aurīgō f (genitive aurīginis); third declension

1. Alternative form of aurūgō ("jaundice"; "mildew")

Declension

Third-declension noun.

	singular	plural
nominative	aurīgō	aurīginēs
genitive	aurīginis	aurīginum
dative	aurīginī	aurīginibus
accusative	aurīginem	aurīginēs
ablative	aurīgine	aurīginibus
vocative	aurīgō	aurīginēs

References

• “aurigo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• "aurigo", in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
• aurigo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.