auctorizaturus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of auctōrizō
Participle
[edit]auctōrizātūrus (feminine auctōrizātūra, neuter auctōrizātūrum); first/second-declension participle
- about to authorize
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | auctōrizātūrus | auctōrizātūra | auctōrizātūrum | auctōrizātūrī | auctōrizātūrae | auctōrizātūra | |
| genitive | auctōrizātūrī | auctōrizātūrae | auctōrizātūrī | auctōrizātūrōrum | auctōrizātūrārum | auctōrizātūrōrum | |
| dative | auctōrizātūrō | auctōrizātūrae | auctōrizātūrō | auctōrizātūrīs | |||
| accusative | auctōrizātūrum | auctōrizātūram | auctōrizātūrum | auctōrizātūrōs | auctōrizātūrās | auctōrizātūra | |
| ablative | auctōrizātūrō | auctōrizātūrā | auctōrizātūrō | auctōrizātūrīs | |||
| vocative | auctōrizātūre | auctōrizātūra | auctōrizātūrum | auctōrizātūrī | auctōrizātūrae | auctōrizātūra | |