atturīgs
Latvian
[edit]Etymology
[edit]From atturēt (“to hold back, to withhold”) + -īgs.
Adjective
[edit]atturīgs (definite atturīgais, comparative atturīgāks, superlative visatturīgākais, adverb atturīgi)
Declension
[edit]indefinite declension (nenoteiktā galotne) of atturīgs
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) | ||||||
| nominative (nominatīvs) | atturīgs | atturīgi | atturīga | atturīgas | |||||
| genitive (ģenitīvs) | atturīga | atturīgu | atturīgas | atturīgu | |||||
| dative (datīvs) | atturīgam | atturīgiem | atturīgai | atturīgām | |||||
| accusative (akuzatīvs) | atturīgu | atturīgus | atturīgu | atturīgas | |||||
| instrumental (instrumentālis) | atturīgu | atturīgiem | atturīgu | atturīgām | |||||
| locative (lokatīvs) | atturīgā | atturīgos | atturīgā | atturīgās | |||||
| vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||