attestatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of attestor
Participle
[edit]attestātus (feminine attestāta, neuter attestātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | attestātus | attestāta | attestātum | attestātī | attestātae | attestāta | |
| genitive | attestātī | attestātae | attestātī | attestātōrum | attestātārum | attestātōrum | |
| dative | attestātō | attestātae | attestātō | attestātīs | |||
| accusative | attestātum | attestātam | attestātum | attestātōs | attestātās | attestāta | |
| ablative | attestātō | attestātā | attestātō | attestātīs | |||
| vocative | attestāte | attestāta | attestātum | attestātī | attestātae | attestāta | |