attestaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of attestor
Participle
[edit]attestātūrus (feminine attestātūra, neuter attestātūrum); first/second-declension participle
- about to attest
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | attestātūrus | attestātūra | attestātūrum | attestātūrī | attestātūrae | attestātūra | |
| genitive | attestātūrī | attestātūrae | attestātūrī | attestātūrōrum | attestātūrārum | attestātūrōrum | |
| dative | attestātūrō | attestātūrae | attestātūrō | attestātūrīs | |||
| accusative | attestātūrum | attestātūram | attestātūrum | attestātūrōs | attestātūrās | attestātūra | |
| ablative | attestātūrō | attestātūrā | attestātūrō | attestātūrīs | |||
| vocative | attestātūre | attestātūra | attestātūrum | attestātūrī | attestātūrae | attestātūra | |