atterminatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of atterminō
Participle
[edit]atterminātus (feminine attermināta, neuter atterminātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | atterminātus | attermināta | atterminātum | atterminātī | atterminātae | attermināta | |
| genitive | atterminātī | atterminātae | atterminātī | atterminātōrum | atterminātārum | atterminātōrum | |
| dative | atterminātō | atterminātae | atterminātō | atterminātīs | |||
| accusative | atterminātum | atterminātam | atterminātum | atterminātōs | atterminātās | attermināta | |
| ablative | atterminātō | atterminātā | atterminātō | atterminātīs | |||
| vocative | attermināte | attermināta | atterminātum | atterminātī | atterminātae | attermināta | |
References
[edit]- atterminatus in Ramminger, Johann (2016 July 16 (last accessed)) Neulateinische Wortliste: Ein Wörterbuch des Lateinischen von Petrarca bis 1700[1], pre-publication website, 2005-2016