attemptaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of attemptō.
Participle
[edit]attemptātūrus (feminine attemptātūra, neuter attemptātūrum); first/second-declension participle
- Alternative form of attentāturus
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | attemptātūrus | attemptātūra | attemptātūrum | attemptātūrī | attemptātūrae | attemptātūra | |
| genitive | attemptātūrī | attemptātūrae | attemptātūrī | attemptātūrōrum | attemptātūrārum | attemptātūrōrum | |
| dative | attemptātūrō | attemptātūrae | attemptātūrō | attemptātūrīs | |||
| accusative | attemptātūrum | attemptātūram | attemptātūrum | attemptātūrōs | attemptātūrās | attemptātūra | |
| ablative | attemptātūrō | attemptātūrā | attemptātūrō | attemptātūrīs | |||
| vocative | attemptātūre | attemptātūra | attemptātūrum | attemptātūrī | attemptātūrae | attemptātūra | |