attaminatus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of attāminō
Participle
[edit]attāminātus (feminine attāmināta, neuter attāminātum); first/second-declension participle
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | attāminātus | attāmināta | attāminātum | attāminātī | attāminātae | attāmināta | |
| genitive | attāminātī | attāminātae | attāminātī | attāminātōrum | attāminātārum | attāminātōrum | |
| dative | attāminātō | attāminātae | attāminātō | attāminātīs | |||
| accusative | attāminātum | attāminātam | attāminātum | attāminātōs | attāminātās | attāmināta | |
| ablative | attāminātō | attāminātā | attāminātō | attāminātīs | |||
| vocative | attāmināte | attāmināta | attāminātum | attāminātī | attāminātae | attāmināta | |
References
[edit]- attaminatus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)