attaminaturus

Latin

Etymology

Future active participle of attāminō

Participle

attāminātūrus (feminine attāminātūra, neuter attāminātūrum); first/second-declension participle

1. Going to touch
2. Going to attack, rob
3. Going to dishonor, defile

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	attāminātūrus	attāminātūra	attāminātūrum		attāminātūrī	attāminātūrae	attāminātūra
genitive	attāminātūrī	attāminātūrae	attāminātūrī		attāminātūrōrum	attāminātūrārum	attāminātūrōrum
dative	attāminātūrō	attāminātūrae	attāminātūrō		attāminātūrīs
accusative	attāminātūrum	attāminātūram	attāminātūrum		attāminātūrōs	attāminātūrās	attāminātūra
ablative	attāminātūrō	attāminātūrā	attāminātūrō		attāminātūrīs
vocative	attāminātūre	attāminātūra	attāminātūrum		attāminātūrī	attāminātūrae	attāminātūra