athleticus

Latin

Etymology

Borrowed from Ancient Greek ᾱ̓θλητῐκός (āthlētikós), from ἀθλητής (athlētḗs) + -ικός (-ikós). By surface analysis, āthlēta +‎ -icus.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /aːtʰˈleː.ti.kus/, [äːt̪ʰˈɫ̪eːt̪ɪkʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /atˈle.ti.kus/, [ät̪ˈlɛːt̪ikus]

Adjective

āthlēticus (feminine āthlētica, neuter āthlēticum); first/second-declension adjective

1. athletic
2. (relational) athletics

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	āthlēticus	āthlētica	āthlēticum		āthlēticī	āthlēticae	āthlētica
genitive	āthlēticī	āthlēticae	āthlēticī		āthlēticōrum	āthlēticārum	āthlēticōrum
dative	āthlēticō	āthlēticae	āthlēticō		āthlēticīs
accusative	āthlēticum	āthlēticam	āthlēticum		āthlēticōs	āthlēticās	āthlētica
ablative	āthlēticō	āthlēticā	āthlēticō		āthlēticīs
vocative	āthlētice	āthlētica	āthlēticum		āthlēticī	āthlēticae	āthlētica

Related terms

• āthlēta

Descendants

• → English: athletic
• → Galician: atlético
• → Portuguese: atlético
• → Spanish: atlético

References

• “athleticus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• athleticus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.