Jump to content

assultaturus

From Wiktionary, the free dictionary

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

Future active participle of assultō

Participle

[edit]

assultātūrus (feminine assultātūra, neuter assultātūrum); first/second-declension participle

  1. about to attack

Declension

[edit]

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative assultātūrus assultātūra assultātūrum assultātūrī assultātūrae assultātūra
genitive assultātūrī assultātūrae assultātūrī assultātūrōrum assultātūrārum assultātūrōrum
dative assultātūrō assultātūrae assultātūrō assultātūrīs
accusative assultātūrum assultātūram assultātūrum assultātūrōs assultātūrās assultātūra
ablative assultātūrō assultātūrā assultātūrō assultātūrīs
vocative assultātūre assultātūra assultātūrum assultātūrī assultātūrae assultātūra