assolaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of assolō
Participle
[edit]assolātūrus (feminine assolātūra, neuter assolātūrum); first/second-declension participle
- about to raze
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | assolātūrus | assolātūra | assolātūrum | assolātūrī | assolātūrae | assolātūra | |
| genitive | assolātūrī | assolātūrae | assolātūrī | assolātūrōrum | assolātūrārum | assolātūrōrum | |
| dative | assolātūrō | assolātūrae | assolātūrō | assolātūrīs | |||
| accusative | assolātūrum | assolātūram | assolātūrum | assolātūrōs | assolātūrās | assolātūra | |
| ablative | assolātūrō | assolātūrā | assolātūrō | assolātūrīs | |||
| vocative | assolātūre | assolātūra | assolātūrum | assolātūrī | assolātūrae | assolātūra | |