asseveraturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of assevērō
Participle
[edit]assevērātūrus (feminine assevērātūra, neuter assevērātūrum); first/second-declension participle
- about to assert
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | assevērātūrus | assevērātūra | assevērātūrum | assevērātūrī | assevērātūrae | assevērātūra | |
| genitive | assevērātūrī | assevērātūrae | assevērātūrī | assevērātūrōrum | assevērātūrārum | assevērātūrōrum | |
| dative | assevērātūrō | assevērātūrae | assevērātūrō | assevērātūrīs | |||
| accusative | assevērātūrum | assevērātūram | assevērātūrum | assevērātūrōs | assevērātūrās | assevērātūra | |
| ablative | assevērātūrō | assevērātūrā | assevērātūrō | assevērātūrīs | |||
| vocative | assevērātūre | assevērātūra | assevērātūrum | assevērātūrī | assevērātūrae | assevērātūra | |