assellaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of assellor
Participle
[edit]assellātūrus (feminine assellātūra, neuter assellātūrum); first/second-declension participle
- about to void
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | assellātūrus | assellātūra | assellātūrum | assellātūrī | assellātūrae | assellātūra | |
| genitive | assellātūrī | assellātūrae | assellātūrī | assellātūrōrum | assellātūrārum | assellātūrōrum | |
| dative | assellātūrō | assellātūrae | assellātūrō | assellātūrīs | |||
| accusative | assellātūrum | assellātūram | assellātūrum | assellātūrōs | assellātūrās | assellātūra | |
| ablative | assellātūrō | assellātūrā | assellātūrō | assellātūrīs | |||
| vocative | assellātūre | assellātūra | assellātūrum | assellātūrī | assellātūrae | assellātūra | |