assecuturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of assequōr.
Participle
[edit]assecūtūrus (feminine assecūtūra, neuter assecūtūrum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | assecūtūrus | assecūtūra | assecūtūrum | assecūtūrī | assecūtūrae | assecūtūra | |
| genitive | assecūtūrī | assecūtūrae | assecūtūrī | assecūtūrōrum | assecūtūrārum | assecūtūrōrum | |
| dative | assecūtūrō | assecūtūrae | assecūtūrō | assecūtūrīs | |||
| accusative | assecūtūrum | assecūtūram | assecūtūrum | assecūtūrōs | assecūtūrās | assecūtūra | |
| ablative | assecūtūrō | assecūtūrā | assecūtūrō | assecūtūrīs | |||
| vocative | assecūtūre | assecūtūra | assecūtūrum | assecūtūrī | assecūtūrae | assecūtūra | |