articulaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of articulō
Participle
[edit]articulātūrus (feminine articulātūra, neuter articulātūrum); first/second-declension participle
- about to articulate
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | articulātūrus | articulātūra | articulātūrum | articulātūrī | articulātūrae | articulātūra | |
| genitive | articulātūrī | articulātūrae | articulātūrī | articulātūrōrum | articulātūrārum | articulātūrōrum | |
| dative | articulātūrō | articulātūrae | articulātūrō | articulātūrīs | |||
| accusative | articulātūrum | articulātūram | articulātūrum | articulātūrōs | articulātūrās | articulātūra | |
| ablative | articulātūrō | articulātūrā | articulātūrō | articulātūrīs | |||
| vocative | articulātūre | articulātūra | articulātūrum | articulātūrī | articulātūrae | articulātūra | |