arrecturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of arrigō
Participle
[edit]arrēctūrus (feminine arrēctūra, neuter arrēctūrum); first/second-declension participle
- about to erect
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | arrēctūrus | arrēctūra | arrēctūrum | arrēctūrī | arrēctūrae | arrēctūra | |
| genitive | arrēctūrī | arrēctūrae | arrēctūrī | arrēctūrōrum | arrēctūrārum | arrēctūrōrum | |
| dative | arrēctūrō | arrēctūrae | arrēctūrō | arrēctūrīs | |||
| accusative | arrēctūrum | arrēctūram | arrēctūrum | arrēctūrōs | arrēctūrās | arrēctūra | |
| ablative | arrēctūrō | arrēctūrā | arrēctūrō | arrēctūrīs | |||
| vocative | arrēctūre | arrēctūra | arrēctūrum | arrēctūrī | arrēctūrae | arrēctūra | |