arietaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of arietō.
Participle
[edit]arietātūrus (feminine arietātūra, neuter arietātūrum); first/second-declension participle
- about to batter
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | arietātūrus | arietātūra | arietātūrum | arietātūrī | arietātūrae | arietātūra | |
| genitive | arietātūrī | arietātūrae | arietātūrī | arietātūrōrum | arietātūrārum | arietātūrōrum | |
| dative | arietātūrō | arietātūrae | arietātūrō | arietātūrīs | |||
| accusative | arietātūrum | arietātūram | arietātūrum | arietātūrōs | arietātūrās | arietātūra | |
| ablative | arietātūrō | arietātūrā | arietātūrō | arietātūrīs | |||
| vocative | arietātūre | arietātūra | arietātūrum | arietātūrī | arietātūrae | arietātūra | |