argutatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of argūtor
Participle
[edit]argūtātus (feminine argūtāta, neuter argūtātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | argūtātus | argūtāta | argūtātum | argūtātī | argūtātae | argūtāta | |
| genitive | argūtātī | argūtātae | argūtātī | argūtātōrum | argūtātārum | argūtātōrum | |
| dative | argūtātō | argūtātae | argūtātō | argūtātīs | |||
| accusative | argūtātum | argūtātam | argūtātum | argūtātōs | argūtātās | argūtāta | |
| ablative | argūtātō | argūtātā | argūtātō | argūtātīs | |||
| vocative | argūtāte | argūtāta | argūtātum | argūtātī | argūtātae | argūtāta | |