argumentaturus

Latin

Etymology

Future active participle of argūmentō.

Participle

argūmentātūrus (feminine argūmentātūra, neuter argūmentātūrum); first/second-declension participle

1. about to prove, conclude

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	argūmentātūrus	argūmentātūra	argūmentātūrum		argūmentātūrī	argūmentātūrae	argūmentātūra
genitive	argūmentātūrī	argūmentātūrae	argūmentātūrī		argūmentātūrōrum	argūmentātūrārum	argūmentātūrōrum
dative	argūmentātūrō	argūmentātūrae	argūmentātūrō		argūmentātūrīs
accusative	argūmentātūrum	argūmentātūram	argūmentātūrum		argūmentātūrōs	argūmentātūrās	argūmentātūra
ablative	argūmentātūrō	argūmentātūrā	argūmentātūrō		argūmentātūrīs
vocative	argūmentātūre	argūmentātūra	argūmentātūrum		argūmentātūrī	argūmentātūrae	argūmentātūra