arenatus

Latin

Alternative forms

• harēnatus

Etymology

From arēna (“sand”) +‎ -atus.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /a.reːˈnaː.tus/, [äreːˈnäːt̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /a.reˈna.tus/, [äreˈnäːt̪us]

Adjective

arēnātus (feminine arēnāta, neuter arēnātum); first/second-declension adjective

1. Alternative form of harēnātus

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	arēnātus	arēnāta	arēnātum		arēnātī	arēnātae	arēnāta
genitive	arēnātī	arēnātae	arēnātī		arēnātōrum	arēnātārum	arēnātōrum
dative	arēnātō	arēnātae	arēnātō		arēnātīs
accusative	arēnātum	arēnātam	arēnātum		arēnātōs	arēnātās	arēnāta
ablative	arēnātō	arēnātā	arēnātō		arēnātīs
vocative	arēnāte	arēnāta	arēnātum		arēnātī	arēnātae	arēnāta

Derived terms

• Conus arenatus
• Priacanthus arenatus
• Puncticulis arenatus

References

• “arenatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• arenatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.