arbitraturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of arbitror.
Participle
[edit]arbitrātūrus (feminine arbitrātūra, neuter arbitrātūrum); first/second-declension participle
- about to judge
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | arbitrātūrus | arbitrātūra | arbitrātūrum | arbitrātūrī | arbitrātūrae | arbitrātūra | |
| genitive | arbitrātūrī | arbitrātūrae | arbitrātūrī | arbitrātūrōrum | arbitrātūrārum | arbitrātūrōrum | |
| dative | arbitrātūrō | arbitrātūrae | arbitrātūrō | arbitrātūrīs | |||
| accusative | arbitrātūrum | arbitrātūram | arbitrātūrum | arbitrātūrōs | arbitrātūrās | arbitrātūra | |
| ablative | arbitrātūrō | arbitrātūrā | arbitrātūrō | arbitrātūrīs | |||
| vocative | arbitrātūre | arbitrātūra | arbitrātūrum | arbitrātūrī | arbitrātūrae | arbitrātūra | |