appropiaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of appropiō
Participle
[edit]appropiātūrus (feminine appropiātūra, neuter appropiātūrum); first/second-declension participle
- about to approach
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | appropiātūrus | appropiātūra | appropiātūrum | appropiātūrī | appropiātūrae | appropiātūra | |
| genitive | appropiātūrī | appropiātūrae | appropiātūrī | appropiātūrōrum | appropiātūrārum | appropiātūrōrum | |
| dative | appropiātūrō | appropiātūrae | appropiātūrō | appropiātūrīs | |||
| accusative | appropiātūrum | appropiātūram | appropiātūrum | appropiātūrōs | appropiātūrās | appropiātūra | |
| ablative | appropiātūrō | appropiātūrā | appropiātūrō | appropiātūrīs | |||
| vocative | appropiātūre | appropiātūra | appropiātūrum | appropiātūrī | appropiātūrae | appropiātūra | |